Rīgas un Toronto pilsētu sadraudzība ceļā uz klimatneitralitāti

15. un 16. septembrī “Rīga-Toronto Enerģētikas Risinājumu Samitā” (turpmāk - konference) Kanādas un Latvijas enerģētikas nozares pārstāvji diskutēja par inovatīviem risinājumiem ēku siltumapgādes radīto oglekļa emisiju samazināšanai. Lai sasniegtu abu pilsētu uzstādītos klimatneitralitātes mērķus, nepieciešama ambicioza politika, inovatīva pieeja atbalsta programmu un finansiālu stimulu izstrādē, kā arī veiksmīga publiskā un privātā sektora sadarbība. Konferenci organizēja Rīgas enerģētikas aģentūra sadarbībā ar Toronto Tīras Enerģijas partnerību (angļu val. Toronto Clean Energy Partnership, TCEP).

Konferences laikā tika prezentētas abu pilsētu stratēģijas ceļā uz oglekļa neitralitāti, kam sekoja četras apaļā galda diskusijas: pāreja uz nulles oglekļa patēriņu centralizētajā siltumapgādē; ilgtspējīgas ēkas un ēku energoefektivitāte; likumdošana, regulas un programmu izstrāde; projektu finansēšana, fondi un inovatīvi finanšu risinājumi. Diskusiju rezultātā Toronto Tīras Enerģijas partnerības un Rīgas pilsētas pārstāvji vienojās par rakstisku priekšlikumu sagatavošanu Rīgas pilsētai nosprausto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai.

Atklājot konferenci, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis uzsvēra, ka Rīgas ambīcija ir kļūt par pirmo klimatneitrālo pilsētu Baltijā. Lai mērķi sasniegtu, pilsētai ir jāspēj pārvarēt vairāki izaicinājumi. Rīgas pilsētas politikas plānotājiem ir jārod veids, kā mazināt transportlīdzekļu radītās emisijas laikā, kad automašīnu skaists pilsētā pieaug. Mājokļu sektorā pilsētā nepieciešams atjaunot vismaz 6000 daudzdzīvokļu ēkas, kam nepieciešams piesaistīt gan papildus finansējumu, gan nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu atjaunošanas procesā. Siltumapgādē pilsētai jātiecas pāriet uz atjaunīgo resursu lietošanu, tai skaitā, prioritāri apskatot efektīvu bez-emisiju tehnoloģiju pielietošanu.

Atjaunīgo energoresursu (AER) tehnoloģijas kļūst aizvien nozīmīgākas klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai un ceļā uz efektīvāku energoresursu patēriņu. Siltumavotu pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem, centralizēto un lokālo siltumapgādes sistēmu tehnoloģiju attīstība un ēku energoefektivitāte, kā arī atbalstošas politikas izstrāde ir vieni no būtiskākajiem priekšnoteikumiem pilsētas ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Konferences ietvaros Latvijas dalībniekiem bija iespēja diskutēt ne vien ar Kanādas pilsētplānotājiem un politikas veidotājiem, bet arī ar vairāku Kanādas uzņēmumu pārstāvjiem ar pieredzi plānot un ieviest aktivitātes pilsētu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, kuri attīsta dažādus viedos risinājumus ēku energoefektivitātei un siltumsistēmām, piemēram, Peak Power Inc, Cascara Energy, ReGenerate Biogas Inc., Innovia GEO Corp, Enersion Inc. un citiem enerģētikas nozares uzņēmumiem.

Diskusiju laikā Toronto energoefektivitātes projektu attīstītājs - pilsētas pārvaldes veidots fonds Efficiency Capital prezentēja veiksmīgi ieviesto investīciju modeli ēku renovācijas stimulēšanai. Ņemot vērā, ka uzņēmumi un ēku īpašnieki dod priekšroku ieguldīt ieņēmumus nesošās aktivitātēs, nevis energoefektivitātē, lielākajai daļai nekustamā īpašuma objektu ir nerealizēts energoefektivitātes potenciāls. Šāda veida fonds iegulda savu kapitālu ēkas energoefektivitātes uzlabošanā, bet investīcijas atgūst no enerģijas un citu izmaksu samazinājuma. Tādējādi pakalpojums ir orientēts uz rezultātu jeb uz īstenoto energoefektivitātes pasākumu sniegumu (performance-based investment), kur visu risku uzņemas pakalpojuma sniedzējs. Rezultātā klientam ir pieejams atjaunots mājoklis vai uzņēmuma telpas, zemākas energoresursu patēriņa izmaksas, kā arī tiek sasniegti ilgtspējas mērķi, nepalielinot esošos izdevumus.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs, novērtējot iespēju smelties jaunas idejas sarunās ar Toronto pilsētas politikas veidotājiem energoefektīvas ēku renovācijas stimulēšanas jautājumos, atzīst: "Varam pārņemt pieredzi no Kanādas, kā ir noregulēts, lai ēkām tiktu veidoti pietiekoši uzkrājumi, kas ļauj finansēt ēku uzturēšanu un remontu. Katrai ēkai ir jābūt atbildīgajam (Kanādā tos sauc par menedžeriem), kura pienākums ir rūpēties par ēkas tehnisko stāvokli un regulāri veikt remontus ēkā".  

Runājot par klimata krīzi un nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām, viena no vadošajām Kanādas vides juristēm Dianne Saxe, SaxeFacts Law Professional Corporation direktore, vērsa uzmanību, ka diemžēl neeksistē tāds labs biznesa modelis, kas pārliecinātu mūs brīvprātīgi padarīt esošās ēkas ilgtspējīgākas. Pāreja uz oglekļa neitralitāti nenotiks brīvprātīgi. Toronto pilsēta ir izstrādājusi visaptverošus priekšlikumus esošo ēku ilgtspējas veicināšanai četrās kategorijās - izpratnes veicināšana, finansējuma nodrošināšana, standartu noteikšana, darbaspēka/izpildītāju veiktspējas nodrošināšana (awareness, financing, standards, labor). Tomēr, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, vadošā loma ir jāuzņemas visu līmeņu valdībām, izstrādājot regulatīvu politiku, tai skaitā, likumus un saistošos noteikumus līdzšinējās prakses aizstāšanai ar ilgtspējīgu un klimatneitrālu būvniecības sektora attīstību.

Konferencē Kanādas pārstāvji darba grupās dalījās ar savu redzējumu par Rīgas klimatneitralitātes mērķiem un turpmākajām aktivitātēm, kā tos sasniegt. 

Pēc konferences Rīgas enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks norādīja uz šāda veida pasākumu nozīmi, izstrādājot pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānu līdz 2030. gadam. Tas dod iespēju Rīgai šī plāna sagatavošanā iesaistīt ne tikai vietējos ekspertus, bet arī starptautiska līmeņa ekspertus, kas ir piedalījušies pasaules pilsētu klimata mērķu plānošanā.