Risinājums – kvartālu atjaunošana

Autors: Latvijas Avīze, 2023. gada 4. jūlijs

Lai sekmētu kūtro ēku atjaunošanas procesu galvaspilsētā, nepieciešams pabeigt privatizāciju un atvieglot finansējuma piešķiršanu, kā arī meklēt jaunus veidus iedzīvotāju motivēšanai atbildīgai attieksmei pret savu īpašumu. Lai samazinātu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, ēkas iecerēts atjaunot nevis pa vienai, bet veseliem kvartāliem uzreiz, stāsta Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktors Jānis Ikaunieks.

Ar ko nodarbojas REA? Kas ir šīs iestādes galvenais rūpals?

J. Ikaunieks: REA ir pašvaldības uzņēmums, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt enerģijas un klimata plānošanu, racionālu enerģijas patēriņu pašvaldības iestādēs, kā arī energoefektivitātes veicināšanu daudzdzīvokļu ēku sektorā, tostarp iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu par viņiem pieejamām iespējām, kas pamatā ir saistītas ar dažādiem Eiropas Savienības (ES) projektiem.

Vai māju renovācijas projekti ir galvenā REA darbības prioritāte?

Jā, tā noteikti ir viena no galvenajām prioritātēm.Ap 93% no aptuveni 11 700 daudzdzīvokļu ēkām Rīgā ir vismaz 30 gadus vecas, vairāk nekā puse ir būvētas līdz 1945. gadam, tātad pirms vairāk nekā 70 gadiem. 6000 ēku būtu jāatjauno, daļa pārējo nav iespējams atjaunot – vai nu tāpēc, ka tās ir kultūrvēsturiski objekti, vai atjaunošana nav nepieciešama, jo tās ir jaunbūves. Protams, ir arī daļa ēku, kuras ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un racionālāk būtu tās nojaukt, jo to atjaunošana neatmaksāsies.

Jānis Ikaunieks.
Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Cik ēku līdz šim Rīgā ir pilnībā renovētas?

No 2006. līdz 2016. gadam valsts atbalsta programmas ietvaros, ko administrēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, tika atjaunotas 46 ēkas, bet no 2016. līdz 2023. gadam – 22 ēkas. Līdz šī gada beigām ir jāatjauno vēl 74 ēkas. Tas tiks darīts valsts atbalsta programmas ietvaros, ko administrē finanšu institūcija "Altum". Ir ēkas, kuras pilnībā vai daļēji ir atjaunotas Rīgas domes atbalsta programmu ietvaros. Pagājušā gada beigās ir sākusies pieteikumu saņemšana jaunā programmā, kas tiek finansēta no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, kur ir pieejami 57 miljoni eiro. Paredzams, ka daudzdzīvokļu ēku un privātmāju atjaunošanai līdz 2027. gadam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami vēl 117 miljoni eiro.

Kā jūs vērtētu māju atjaunošanas tempus galvaspilsētā?

Gausi. 

Ēku atjaunošana Rīgā iepriekš nav bijusi prioritāte. 

To apliecina atjaunoto ēku skaits pēdējo 15 gadu laikā. Ir mazākas pilsētas Latvijā, kurās atjaunoto ēku skaits ir pat divas reizes lielāks. Tāpēc mēs atbalstām iedzīvotājus informatīvi un finansiāli, cenšamies pārliecināt atjaunot un sakārtot savas ēkas. Šobrīd ir izveidots Energoefektivitātes informācijas centrs, kas sniedz plaša spektra konsultācijas iedzīvotājiem par ēku atjaunošanas procesu un iespējām.

Kāpēc tad ēkas tiek atjaunotas tik gausi?

Sistēma kopumā ir ļoti sarežģīta. Joprojām nav pabeigts privatizācijas process, iedzīvotāji nav pārņēmuši savā valdījumā apmēram 4000 ēku Rīgā, proti, dzīvokļi pieder iedzīvotājiem, bet ēkas – pašvaldībai. Iedzīvotājiem nav sapratnes vai vēlmes uzņemties atbildību par savu īpašumu.

Vai enerģētikas krīze deva iedzīvotājiem impulsu mājas renovēt un nosiltināt?

Protams. Iedzīvotāju interese pieauga. REA sniegto konsultāciju skaits būtiski palielinājās – gadā sniedzām vairāk nekā 500 konsultāciju, taču, tā kā jaunas pieteikšanās programmas nebija atvērtas, bet esošajiem projektiem būvniecības izmaksas pieauga, daudzi iedzīvotāji atteicās ēkas atjaunot, gaidot, kad izmaksas samazināsies.

Cik ēku renovācijas projektu šobrīd ir iesniegts?

"Altum" nav publiskojusi informāciju par to, cik pieteikumu ir saņemts jaunajā atbalsta programmā, līdz ar to precīzu datu šobrīd vēl nav. Neoficiāla informācija liecina, ka Latvijā kopumā ir iesniegti 20 projekti. Paredzams, ka plānotā finansējuma 117 miljonu eiro apjomā līdz 2027. gadam pietiks 400–500 ēku renovācijai visā Latvijā. Protams, naudas nav pietiekami visu mērķu sasniegšanai. REA ir sagatavojusi priekšlikumu Energoefektivitātes fonda konceptam, kas ilgtermiņā būtu daudz efektīvāks, jo līdzekļi ar vienādiem nosacījumiem būtu pieejami visu laiku.

Jānis Ikaunieks.
Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Cik laikietilpīgs ir ēku renovācijas process

Parasti tie ir trīs līdz četri gadi. Šis nav termiņš, kāds būtu pieņemams, jo šajā laikā ir gan mainījušies iedzīvotāji, gan būvniecības izmaksas, gan situācija valstī un siltumenerģijas tarifi. Turklāt liela daļa saistošās informācijas ir jau novecojusi. Piemēram, pirms četriem gadiem iedzīvotāji ēku fasādēm izvēlējās dekoratīvo apmetumu, bet šobrīd ventilējamām fasādēm izmaksas ir kļuvušas pieejamākas, kas ilgtermiņā ir vieglāk un lētāk apsaimniekojamas un uzturamas. Tāpat šajā laikā ir mainījušies gan darbinieki, gan projektu vadītāji, tāpēc bieži vien nevaram sasniegt gaidītos rezultātus.

Kā Rīga māju atjaunošanas ziņā izskatās uz abu kaimiņvalstu galvaspilsētu fona? Vai arī šajā jomā būtiski atpaliekam?

Latvijā kopējo atjaunoto ēku skaits ir krietni vien mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Latvijā vairākus gadus atbalsta programmās gaidām pieteikumus, toties Igaunijā uzreiz pēc programmas atvēršanas visi metās pieteikties. Igaunijā ēku privatizācijas process tika pabeigts līdz 2018. gadam un tika noteikts, ka vienīgā ēku apsaimniekošanas forma ir dzīvokļu īpašnieku biedrība, ko vajadzēja izveidot obligāti, bet tiem, kuri to neizdarīja, šāda biedrība tika izveidota automātiski. Tas rada priekšrocības iedzīvotājiem pašiem uzņemties atbildību par savu īpašumu un to sakārtot. Tāpēc arī Igaunijā iedzīvotāju aktivitāte ēku atjaunošanā ir daudz lielāka. Arī Lietuvā, kur šis process tiek organizēts ar vienas pieturas aģentūras starpniecību, rezultāti ir daudz labāki.

Kādi ir Rīgas ēku atjaunošanas tuvākie un tālākie mērķi? Vai tie šķiet sasniedzami?

Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns paredz līdz 2030. gadam atjaunot 2000 ēku, bet līdz 2050. gadam – 6000 ēku. Tas nozīmē, ka tām ir jābūt klimatneitrālām un jāpatērē daudz mazāk energoresursu. Skatoties uz šā brīža tempiem, šādi mērķi šķiet neiespējami, taču, ja tādi netiek izvirzīti, mēs nekur tālāk nevaram tikt. Šobrīd REA finansē ēku energoaudita veikšanu un tehnisko apsekošanu, bet mēs meklējam instrumentus, ar kuriem darīt vairāk, lai šādus mērķus varētu sasniegt. Mūsu dzīvojamais fonds ir novecojis, ēkas turpina kļūt arvien vecākas, kļūst sliktākā tehniskā stāvoklī. Tāpēc mums nevajadzētu fokusēties tikai uz direktīvām, kādas ir izvirzītas ES Zaļā kursa ietvaros, bet censties apzināties problēmu un meklēt veidus, kā to risināt.

Kā to paveikt, ņemot vērā iedzīvotāju kūtrumu un būvniecības izmaksu pieaugumu?

Vajadzētu sakārtot normatīvo regulējumu par privatizācijas pabeigšanu, uzkrājumu veidošanu, datu pieejamību, finansēšanas procesu atvieglošanu. Šobrīd, lai saņemtu finansējumu, ir jāvēršas visās komercbankās, ja tās nedod aizdevumu, ir jāvēršas "Altum", kas šos līdzekļus piešķirs. Kāpēc nevarētu uzreiz vērsties "Altum", kas izvērtē projekta pieteikumu vienu reizi un tad cedē to tālāk bankām, kuras var šīs saistības pārpirkt? Ja tās to nevar, tad finansētājs tāpat paliek "Altum". Tāpat ir jāmeklē jauni veidi, kā sasniegt mērķus, – šobrīd ir projekts par kvartālu atjaunošanu. Saliekot vienā portfelī vairākas ēkas, būtu vieglāk saņemt finansējumu, kā arī samazināt būvniecības izmaksas. Šobrīd jau ir divi šādi pilotprojekti, kuru īstenošanu finansē ES. Jūnijā REA aizvadīja pirmo "Supershine" projekta informatīvo pasākumu "Pagalma svētki Āgenskalna priedēs" ar mērķi veidot iedzīvotāju kopienu, kas vērš uzmanību uz daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektīvu renovāciju vesela kvartāla robežās. Projektam ir 100% ES inovāciju un pētniecības programmas "Apvārsnis Eiropa" finansējums. Projekta ietvaros nav paredzēts finansēt ēku atjaunošanu, tā mērķis ir izstrādāt finanšu instrumentus ēku energoefektivitātes paaugstināšanas finansēšanai, piemēram, integrējot publiskās un privātās partnerības, zaļā publiskā iepirkuma, pūļa finansējuma elementus, lai mudinātu Āgenskalna priežu kvartāla dzīvokļu īpašniekus sākt ēku atjaunošanas procesu. Projekta pilotteritorija – Āgenskalna priežu kvartāls – ir 9,5 ha liels. Āgenskalna priedes ir pirmais vienlaidu apbūves dzīvojamo ēku masīvs Latvijā, kas būvēts no 1959. līdz 1961. gadam. Kvartālā ir 24 daudzdzīvokļu ēkas, katrā no tām ir 40 vai 60 dzīvokļi, kā arī viena 2020. gada daudzdzīvokļu jaunbūve. Pirmais "Supershine" projekta pasākums pulcēja vairāku māju iedzīvotājus, tika identificēti kvartāla aktīvisti, ar kuriem projekts tiek virzīts tālāk, strādājot pie ēku tehniskās dokumentācijas. Otrs projekts, kura partneris ir "Rīgas namu pārvaldnieks", ir "RenewAll". Tas tiks sākts šī gada septembrī. Pagaidām vēl nav zināma tā atrašanās vieta, iespējams, tā būs Jugla vai Melnsils.