Aprites ekonomikas principos balstīta ēkas pārbūve Rīgā, Ziepju ielā 11

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) sadarbībā ar SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” ir izstrādājusi būvniecības projektu daudzdzīvokļu ēkai Ziepju ielā 11, balstoties uz aprites ekonomikas principiem.

Cilvēces un vides stabilitāti apdraud klimata pārmaiņas. Lai mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas un stiprinātu spēju tām pielāgoties, ir nepieciešams ne tikai samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmešu daudzumu, bet arī izejvielu ieguvi un izmantošanu, jo resursu ieguve palielina enerģijas patēriņu un CO2 emisijas. Balstoties uz Eiropas Komisijas datiem, būvniecība ir viena no izejvielu un enerģijas ietilpīgākajām nozarēm, kas ir atbildīga par 35 % SEG emisiju, 50 % pirmreizēji iegūtu resursu patēriņu un 35 % no kopējiem atkritumiem. Tādēļ būvniecība ir būtiska aprites ekonomikas sasniegšanā.

Latvijā un galvaspilsētā Rīgā, tiecoties sasniegt Eiropas Zaļajā kursā ietvertos ilgtspējas un klimatneitralitātes mērķus, tiek izstrādātas stratēģijas un rīcību pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās spēju celšanai. Pāreja uz aprites ekonomiku, kurā ir iekļauti pasākumi visā produktu aprites ciklā, sekmē ilgtspējīgu attīstību un klimatneitralitāti.

Aprites ekonomika

Aprites ekonomika ir ilgtspējību veicinošs attīstības modelis, kura būtība ir produktu, materiālu un resursu vērtības noturēšana ekonomikā pēc iespējas ilgāk, vienlaikus samazinot gan izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu, gan arī ietekmi uz vidi.[1]

Aprites ekonomikas principu ievērošana paredz arī materiālu un produktu novērtēšanu sākotnējā fāzē, lai noteiktu to potenciālo izmantošanu ekspluatācijas beigu posmā, kā arī dotu tiem aizvien jaunus dzīves ciklus.

Būvniecības projekts Rīgā, Ziepju ielā 11

Saskaņā ar Rīgas valstspilsētas rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku pilsētbūvniecībā, tiek uzsākti pilotprojekti, lai mācītos, analizētu un attīstītu pašvaldības būvniecības prakses, uzlabotu normatīvo regulējumu un attīstītu infrastruktūru.

Pašvaldībai piederošā ēka Ziepju ielā 11 ir pirmais aprites ekonomikas principos balstītais būvniecības projekts Rīgā un Latvijā.

1970. gadā celtais nams Ziepju ielā 11 agrāk funkcionēja kā dienesta viesnīca trolejbusu parka darbiniekiem un sociālo grupu dzīvojamā ēka. Tomēr kopš 2018. gada tā ir neapmierinošā tehniskajā stāvoklī un neapdzīvota. Lai apturētu turpmāko ēkas Ziepju ielā 11 stāvokļa pasliktināšanos, ir paredzēts īstenot būves atjaunošanas darbus, izveidojot divus dienas aprūpes centrus un pašvaldības īres dzīvokļus, tostarp arī daudzbērnu ģimenēm, un labiekārtojot ēkai piegulošo teritoriju – ierīkojot bērnu rotaļu laukumu, sporta un atpūtas vietas un nodrošinot vides pieejamības prasības.

Projekta mērķi

Būvniecības projektam Ziepju ielā 11 ir izvirzīti vairāki sekojoši mērķi:

• iespējami mazāks demontāžas darbu apjoms;
• demontāžas laikā iegūto resursu iespējami plašāka atkārtota izmantošana un augstvērtīgāka pārstrāde primāri uz vietas (objektā) vai citviet tuvumā;
• zemāks resursu (ūdens un enerģijas) un materiālu patēriņš kā būvniecības, tā ēkas ekspluatācijas laikā;
• decentralizētas atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas, īstenojot ilgtspējīgus, apritīgus enerģijas un ūdens apsaimniekošanas risinājumus gan ēkā, gan tās tuvāk esošajā teritorijā;
• alternatīvu identificēšana līdz šim ierastajiem materiāliem, kā arī demontāžas un pielāgojamības dizaina risinājumu piemērošana, it īpaši dienas centru telpām.

Lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemti vērā trīs aspekti:

• ēkas lietotāju kā fiziskais, tā sociālais komforts;
• ēkas dzīves cikla izmaksas, ņemot vērā ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī ar uzturēšanu un turpmāku atjaunošanu saistītus izdevumus 30 gadu periodā;
• ietekme uz vidi visā dzīves ciklā.

Sākotnējās darbības mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būvniecības projekta ietvaros ir analizēti trīs dažādi pārbūves scenāriji, nonākot pie viena inovatīva un Rīgā sen gaidīta arhitektoniskā risinājuma – ieeja visos dzīvokļos no ārējās galerijas.

Iepriekš minētajam risinājumam ir zems demontāžas apjoms un ļoti augsts iedzīvotāju komforts. Šāds risinājums rada gan drošības un privātuma sajūtu, gan atbildību pret iekštelpu kvalitāti.

Jānorāda, ka šis ir priekšizpētes rezultāts, kas kalpos kā bāze, pret ko salīdzināt pretendentu piedāvājumus projekta īstenošanas laikā. Pozitīvā gadījumā šādu pieredzi un risinājumu būs iespējams īstenot arī citos objektos.

Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu esošos materiālus, ēkā Ziepju ielā 11 ir veikts materiālu audits, kurā tika uzskaitīti visi materiāli, to apjoms, kvalitāte, kā arī potenciālais atkārtotas izmantošanas un pārstrādes veids. Pie pārstrādes iespējām tika apzināti arī tuvumā esošie pārstrādes uzņēmumi.

Kaut arī esošajā būvniecības projekta posmā nav precīzi definēti materiāli, kuri tiks izmantoti, ir zināms, ka katram no tiem tiks pārskatītas alternatīvas, priekšroku dodot otrreizēji pārstrādātiem, dabiskas izcelsmes, netoksiskiem, atkārtoti izmantojamiem, multifunkcionāliem, viegli kopjamiem, izturīgiem materiāliem un risinājumiem.

Šajā gadījumā ar “risinājumiem” saprotamas ne tikai iekārtas un gatavie produkti, bet arī veids, kādā tiek plānotas telpas un ierīkotas instalācijas. Pārbūves procesā plānots ir īstenot demontāžas un pielāgojamības dizainu. Šāds dizains nodrošina ērtu ēkā ierīkoto sistēmu un elementu uzturēšanu, apkopi, labošanu un nomaiņu. Savukārt ilgtermiņā tiek samazinātas gan uzturēšanas izmaksas, gan resursu un materiālu patēriņš.

Īstenojot ēkas pārbūvi pēc aprites ekonomikas principiem, tiek pagarināts ne tikai ēkas, bet arī tās elementu un materiālu dzīves cikls. Esošajā situācijā potenciāli izmantojamie materiāli nereti nav pielietojami stiprinājumu, savienojumu un apdares dēļ. Tādēļ projektēšanas un būvniecības posmos savlaicīgi tiek paredzēti nākamie materiālu un produktu dzīves cikli, lai optimizētu to izmantošanu atkārtoti.

Līdzīgi kā par pārbūvi, tā arī par energoapgādi analizēti trīs scenāriji:
     1. scenārijā pēc ierastās būvniecības prakses tiek sasniegtas normatīvā regulējuma minimālās prasības;
     2. scenārijā ir paredzēta augstāka energoefektivitāte;
     3. scenārijā ir 2. scenārija energoefektivitātes līmenis un enerģijas ražošana uz vietas objektā.

Lai iepriekš minētos 3 scenārijus savstarpēji salīdzinātu, veikts gan izmaksu, gan ietekmes uz vidi novērtējums visā dzīves ciklā, aprēķinos iegūstot vienu skaitli – visu aprēķinu vērtību naudas izteiksmē.

Izvēlētajai pieejai ir vairākas priekšrocības:

• Izvēlētais arhitektoniskais un tehnoloģiskais risinājuma novērtējums ir saprotams visām iesaistītajām pusēm. Tā ir iespēja iesaistītajiem “runāt vienā valodā”.
• Ņemot vērā, ka visi aspekti ir raksturoti naudas izteiksmē, uzskatāmāk var salīdzināt arī alternatīvas. Jo īpaši tas ir svarīgi lēmumu pieņemšanā, piemēram, vai dot priekšroku dārgākam, bet “zaļākam” risinājumam.
• Skaidrāk ir iespējams definēt mērķus, kurus vēlamies sasniegt ēkas atjaunošanā.
• Tā kā salīdzinājums ir veikts pēc noteiktas metodoloģijas, tas atvieglo iepirkumu kritēriju definēšanu un vērtēšanu.
• Pielietojot šādu rīku patstāvīgi, pašvaldība var ievākt datus, kas var palīdzēt lēmumu pieņemšanā, kā arī ilgtermiņa plānošanas procesā.

Analizējot trīs energoapgādes scenārijus, aprēķini rāda, ka trešais scenārijs ir veiksmīgāks par pirmo un otro, kaut arī sākotnējās investīcijas ir lielākas. Jānorāda, ka uz doto brīdi nav iespējams sniegt precīzu informāciju par būvdarbu izmaksām. Informācija par būvniecības projekta norisi tiks publicēta.

Ēkas Ziepju ielā 11 pārbūves priekšizpēte pēc aprites ekonomikas principiem sākta “URGE” projekta gaitā sadarbībā ar SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” un ir daļa no integrēta rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku pilsētbūvniecībā Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.

Plašāka informācija, ar attēliem, grafiskajiem materiāliem un arhitektoniskās priekšizpētes aprakstu, ir pieejama šeit.